***6. maijā zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga vadīto attīstības grupu tautsaimniecības stimulēšanai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai iepazīstināja ar Zemkopības ministrijas priekšlikumiem.
***Zemkopības ministrija izstrādājusi ļoti plašu pasākumu plānu 613 miljonu eiro apjomā, lai palīdzētu atgūties uzņēmējiem lauku apvidos. Ir svarīgai apzināties, ka lauksaimniecības produkcijas ražošana un pārstrāde ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas nodrošina ekonomisko izaugsmi un saglabā nodarbinātību tieši lauku teritorijās, tādēļ svarīgi ir atbalstīt lauku saimniecības un pārstrādes uzņēmumus, novirzot finansējumu 20 miljonu eiro mazo saimniecību atbalstam virzībai uz tirgus orientētu produktu ražošanu. Tāpat ir akūti nepieciešama lauku ceļu infrastruktūras sakārtošana, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbību, nodarbinātību arī būvniecības nozarē, tādēļ svarīgi novirzīt 125 miljonus eiro pašvaldību grants ceļu atjaunošanai un lauksaimnieku pievadceļu un laukumu būvniecībai.
***Lai palielinātu lauksaimniekiem finanšu līdzekļu pieejamību un kompensētu saimnieciskās darbības ierobežojumus teritorijās ar dabas ierobežojumiem klimatisko apstākļu dēļ, plānots rast iespēju pasākumā „Teritorijas ar dabas un citiem specifiskiem ierobežojumiem” atbalstu izmaksāt no valsts budžeta līdzekļiem 2020. un 2021. gadā, tam novirzot 100 miljonus eiro. Šobrīd Latvijas lauku attīstībai pieejamais finansējums ir izmantots jau 96% apmērā, kas samazina iespējas īstenot dažādus atbalsta pasākumus 2021. gadā. Tāpēc, no valsts budžeta līdzekļiem piešķirot 274 miljonus eiro līdzfinansējuma palielinājumam Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai 2021. gadā, būs iespēja turpināt atbalsta pasākumus lauku teritorijās, nodrošinot ekonomiskās darbības turpināšanu, uzņēmējdarbības stiprināšanu un nodarbinātības saglabāšanu.
***Lai novērstu Covid-19 negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un nodrošinātu ekonomikas stiprināšanu lauksaimniecības nozarē – lauku saimniecību, pārtikas ražotāju un zinātnisko institūciju konkurētspējas veicināšanu, saglabājot nodarbinātību lauku teritorijās, 2021. gadā nepieciešams papildu finansējums 29 miljonu eiro apmērā finansējumam investīciju veicināšanai – kredītprocentu daļējai dzēšanai (10 miljoni eiro), finansējumam zinātnei lauksaimniecības nozarē (3 miljoni eiro) un finansējumam ciltsdarba maksājumiem (16 miljoni eiro). Jau šobrīd pārtikas nozarē tiek bremzēta eksporta plūsma, pārtikas uzņēmumos veidojas gatavās produkcijas krājumi. Esošai situācijai turpinot attīstīties šādā virzienā, eksporta iespējas var tikt zaudētas, kas nozīmē gan finansiālas problēmas, gan ražošanas apjomu samazināšanos pārtikas ražošanas uzņēmumiem, kas var negatīvi ietekmēt arī primāro lauksaimniecības produktu ražotājus. Tādēļ ilgtermiņā jāīsteno virkne pasākumu, lai atjaunotu un stiprinātu pārtikas produktu eksportu – jāsniedz atbalsts dalībai izstādēs, tirgus veicināšanas un mārketinga pasākumiem starptautiskajos tirgos, ražotņu un produktu atbilstības novērtēšanai (sertificēšanai), tirdzniecības misijām, pārtikas zīmola izstrādei un veicināšanai. Tam nepieciešamais finansējums – 2 miljoni eiro gadā.
***Situācijā, kad vietējais patēriņš un eksporta tirgus krītas, pasākumi Latvijā ražoto pārtikas produktu iekšējā patēriņa celšanai veicinātu patērētāju izvēli par labu vietējiem produktiem un kaut daļēji kompensētu radušos zaudējumus. Īpašs uzsvars būtu liekams uz paaugstinātas kvalitātes – nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas un bioloģiskās pārtikas kvalitātes shēmas produktu veicināšanu. Ilgtermiņā šādi pasākumi sekmēs vietējo pārtikas produktu realizācijas pieaugumu, radīs papildus darba vietas. Tam nepieciešamais finansējums – 0,5 miljoni eiro gadā.
***Svarīgi ir sniegt arī atbalstu meža nozarei, tāpēc saskaņā ar Zemkopības ministrijas priekšlikumiem jaunaudžu kopšanai ir jāparedz papildus finansējums 8 miljonu eiro apmērā, kas nodrošinās ne tikai ieguldījumu nākotnes meža CO2 piesaistēm, bet apmēram 75 tūkstošus cilvēkdienas darba Latvijas laukos.