Ilūkstē, 27. maijā Kultūras un mākslas centrā pulcējās Augšdaugavas novada domes deputāti, novada pašvaldības, Ilūkstes pilsētas administrācijas, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvji, Saeimas deputāti, dažādu iestāžu pārstāvji, kuru interese bija vērsta uz Ilūkstes pilsētas vēsturisko pērli – jezuītu Romas katoļu baznīcas fragmentu un klostera ēkas un palīgēku kompleksu. Tika spriestu par Ilūkstes jezuītu klostera attīstību un nākotnes iecerēm.
Vairākus gadus Ilūkstes novada pašvaldība (2004-2021) veiksmīgi sadarbojoties ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, panāca pozitīvu rezultātu – 2021. gada 18. novembra svētku priekšvakarā Ilūkstes jezuītu Romas katoļu baznīcas fragmentu un klostera komplekss kļuva par Valsts aizsargājamo arhitektūras un arheoloģisko pieminekli.
Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, Attīstības komitejas vadītājs Vitālijs Azbalts sanāksmes ieskaņā iezīmēja tikšanās mērķi – vēlreiz pieslīpēt Ilūkstes jezuītu Romas katoļu baznīcas fragmentu un klostera kompleksa koncepciju. Viņa vadībā 2022. gada sākumā Augšdaugavas novadā tika izveidota darba grupa, kas izstrādāja koncepcijas pirmo redakciju.
Baznīca un klosteris daudzus gadsimtus kalpoja kā Garīgs izglītības centrs, dodot iespēju izglītoties gan muižnieku, gan zemnieku bērniem, pieredzēja savu spožumu un kritienus pelnos.
Pašlaik vēsturiskais objekts atrodas izpētes stadijā. 2021. gada rudenī notika klostera arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, ko vadīja arhitekts, mākslas vēsturnieks Ilmārs Dirveiks, strādājot kopā ar savu “Arhitektoniskā izpētes darba grupu” veica klostera ēkas un palīgēkas iekšējo un ārējo izpēti. Drīzumā Ilūkstes centrā rosīsies profesionāli arheologi, kas veiks baznīcas atsegto pamatu fragmentu izpēti, konservācijas – glābšanas darbus, kā arī tiks izstrādāti turpmākie objekta aizsardzības plāni.
Pēc galīgas vēsturiskā objekta koncepcijas izveides, savu vietu ieņems klostera ēkas, palīgēkas un baznīcas pamatu fragmentu, apkārtnes projektēšana darbi, tai sekos klostera ēkas restaurācija, ko paredz veikt vairākos posmos.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis atzīmēja: “Šis objekts ir nozīmīgs Latvijas un Baltijas mērogā. Senā celtne ar tās vēsturi, ar tām vērtībām, kuras jau ir zināmas un kuras tiks atklātas, padara šo vietu par unikālu. Daudz kas laika gaitā tika aizmirsts vai gāja bojā, bet šobrīd notiek vietas atdzimšana. […] Tas ir laba ceļa sākums, apslēpto vērtību izpētei noteikti jāturpinās – nevis būvējot no jauna to, kas ir zudis, bet izceļot to, kas ir vēl saglabājies.”
Vērtīgas bija Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvju domas, ieteikumi un , priekšlikumi.
Sanāksmes dalībnieki pēc vēsturiskā objekta “nākotnes vīzijas” koncepta prezentācijas, apmeklēja Ilūkstes jezuītu klosteri, apskatot tā pašreizējo stāvokli. Pēc klostera apskates sekoja diskusijas par klostera nākotni un tā iespējām.
Viens no pamatuzdevumiem klostera attīstības procesā ir saglabāt esošās vēsturiskās vērtības, kā arī rast piemērotu funkcionālo pielietojumu tūrisma nozarē.
Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Maigurs Krievāns savās pārdomās teica: “Ja pāri Ilūkstei nebūtu gājuši pasaules kari, te būtu palikušas patiesi daudzas vēsturiskās vērtības.”
Diskusijās piedalījās arī Saeimas un Latgales reģionālās attīstības aģentūras pārstāvji, kā arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas nodaļas vadītāja Sandra Zirne.
Sanāksmes noslēgumā Ilūkstes pilsēta ieguva īpašu “Latvijas kultūras mantojuma aizsardzības zīmi”, kas drīz tiks piestiprināta pie Ilūkstes jezuītu klostera sienas.
Leposimies, rūpēsimies par Ilūkstes senatnes un nākotnes pērli!
Ilūkstes pilsētas administrācijas
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Aija Piļka
Foto: Dainis Bītiņš un Aija Piļka
