14. februārī Sārtenes kapos notika piemiņas pasākums, kurā piedalījās Augšdaugavas novada un Lietuvas pārstāvju kopīgā tikšanās. Pasākuma laikā tika pieminēti vairāk nekā 100 gadus veci notikumi, kas norisinājās šajā apkārtnē, kad notika gan lietuviešu gan latviešu Brīvības cīņas. Lietuviešu karavīri cīņās pret boļševikiem bija nonākuši praktiski līdz Daugavai. Cīņas bijušas diezgan sīvas un lietuvieši zaudēja ap 4000 karavīru. Daļa no tiem ir apglabāti šajos kapos.
“Jāpateicas tiem, kas gājuši bojā, par mūsu kopīgu brīvu nākotni. Arī pašlaik mūsu karavīri stāv sardzē gan Lietuvā, gan Latvijā, par to, lai mēs varētu būt brīvi,” klātesošos sveica Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs A. Kucins.
“Tā ir mūsu vēsture. Mēs atdodam godu tiem karavīriem, kas krita par Lietuvas neatkarību. Padomju laikos kapavieta tika aizmirsta. Tikai pēc neatkarības atjaunošanas katru gadu atsākām braukt šeit ik gadu, lai atdot godu kritušiem, arī remontējam kapavietas. Pateicos Latvijas pusei par sadarbību. Jebkādi jautājumi, kas attiecas uz kapavietu apsaimniekošanu vai remontu tiek kopīgiem spēkiem risināti,” teic Vitauts Saulis (Roķišķu rajona pašvaldības vadītāja padomnieks).
6,5 m augstais piemineklis celts 1932. gadā par Lietuvas valsts līdzekļiem, pieminekli vainago jaunavas figūra — Lietuvas simbols, kas tur rokās plāksni ar Sv. Jura bareljefu, pie tās kājām kritis karavīrs ar šauteni blakus. Apakšā centrā krustā sistā Kristus tēls. Pieminekli veidoja lietuviešu skulptors Stasis Stanišauskas. Uz tā ir redzams uzraksts: “Lietuvas kritušiem karavīriem.” Un tālāk lietuviešu valodā: “Ceļiniek, pasaki Lietuvai, ka mēs kritām, Tēviju aizstāvēdami.”
Rimante Narvaišiene (Lietuvas karavīru kapu brīvprātīgās apvienības priekšsēdētāja) stāsta: “Apkārtesošie krusti ir imitācija. Savulaik tie tika atjaunoti, bet zem tiem nav apglabātu karavīru, tikai pie pašas pirmās kapavietas ar krustu. Vēl pirmskara gados aktīvisti centās atrast bojāgājušo pīšļus. Pie krustiem ir plāksnes ar vārdiem, bet kur atrodas viņu atdusas vietas neviens nezin. Varbūt šeit, varbūt kaut kur apkārtējos pagastos, jo cīņu vietas gāja līdz pat Daugavai, un lielu daļu karavīru tā arī neatrada.”
Piemiņas pasākumu noslēdza ar kopīgo aizlūgumu par kritušo dvēselēm.