Kā kristīgajā baznīcā, tā tradicionālajā latvieša sētā, Vasarsvētkus svinam 50. dienā pēc Lieldienām. Ap Vasarsvētkiem vijas dažādi ticējumi, piemēram, Vasarsvētku rītā jāiet uz upi mazgāties, lai nekad neaizgulētos. Kā Jāņos rotājamies ar jāņuzālēm, tā Vasarsvētkos ar kalmēm un meijām. Tās izžāvē, paglabā un tām piemīt dziedinošs spēks. Kārlis Skalbe par Vasarsvētkiem ir teicis: “Vasarsvētki ir gara svētki. Mēs esam piedzīvojuši gara brīnumus un brīnumi nenotiek katru dienu. Bet, kas sešas dienas ir pavadījis darbā un svētkos paceļ acis uz ziedošo dabu, tas visapkārt redz daudz brīnumu. Zied ievas un ābeles, arī dažs vecs kastaņu koks paceļ pa ziedošai svecei. Koki svin vasaru! Ir sācies gaišais vasaras liesmojums, kurš sasniedz savus augstumus Jāņu ugunīs un turpinās pie labības kūlīšiem augusta laukos. Kāda gaiša svinēšana visapkārt!”
Tik pat gaiši kā Kārlis Skalbe teic par Vasarsvētkiem, Ilūkstes Kultūras un mākslas centra amatierteātris “Tādi esam!” skatītājus aicināja uz 34. Vasarsvētku pirmizrādi kopš teātra atjaunošanas. Ilūkstē tā jau ir sena tradīcija – kultūras nama teātrim pirmizrāde! Teātra vadītāja ir Indra Madarniece, kas ikdienā pulcē ap 20 aktieriem. Prieks, ka teātrī darbojas ne tikai ilggadējie aktieri, bet var sastapt arī jauniešus. Teātra repertuārā ir bijušas Rūdolfa Blaumaņa, Jāņa Jaunsudrabiņa, Raiņa un citu autoru lugas.
Šogad tika iestudēta Indras Madarnieces luga “Pureņu līcī”. Stāsts par to, kā mazā ciemā asas mēles spēj izpostīt citu cilvēku dzīvi, ievainot gan mazas, gan lielas sirdis. Izrādē netrūka arī humora dzirksts, jautru melodiju, tika ieskicētas arī mūsdienu jaunatnes aktuālās problēmas. Stāsts ir ar laimīgām beigām, kur visi pārpratumi tiek veiksmīgi atrisināti un izšķirtais pāris atkal ir kopā. Lugas autore noslēgumā uzrunāja skatītājus: “Liels paldies jums, ka atnācāt! Mēs, aktieri, nākot uz mēģinājumiem, parasti vēlamies, lai tur, zālē, sēž kāds mums mīļš, tuvs cilvēks. Ar saviem vārdiem mēs nododam jums savu vēstījumu. Ar savu lomu mēs izspēlējam savu dzīvi. Paldies Jums!”
Teksts, foto: Māra Multiņa