Atmiņas

Atmiņas

Afganistānas karš (saukts arī par Padomju – afgāņu karu) bija karš starp Afganistānas Demokrātiskās Republikas un PSRS armijām no vienas puses un vietējiem modžahediem no otras puses. Modžahedi saņēma atbalstu no ASVSauda ArābijasLielbritānijasPakistānas un citām valstīm. Karš ilga no 1979. gada decembra līdz 1989. gada februārim, kad tika pabeigta PSRS karaspēka izvešana no Afganistānas.

Padomju iebrukuma dēļ ASV un virkne Rietumu valstu boikotēja 1980. gada Vasaras Olimpiskās spēles Maskavā.

Jau 1979. gada maijā bija pieņemts lēmums par īpaša “musulmaņu bataljona” izveidošanu Galvenās izlūkošanas  pārvaldes paspārnē. Ietērpti afgāņu armijas formās, 600 desantnieku tika gatavoti iesūtīšanai Afganistānā. 27. decembrī viņi jau atradās Amina personīgās apsardzes vidū. 25. decembrī uz Kabulu un Bagramu tika pārvietota gaisa desanta divīzija. 350 pārlidojumu, ap 4 tūkstošiem desantnieku, vairāk nekā tūkstotis tonnu munīcijas – divu dienu laikā. Padomju specvienības operācijā “Vētra-333”  tika nogalināts Afganistānas prezidents Hafizulla Amins, operācijas rezultātā Afganistānā pie varas nāca prognozējamākais un Maskavai paklausīgākais Babraks Karmals.

Ievešanai Afganistānā steigā tika izveidota 40. armija (liela daļa sākotnējā personālsastāva bija rezerves karavīri, kas mobilizēti Vidusāzijas republikās). Tā tika nodēvēta par “Padomju karaspēka ierobežoto kontingentu Afganistānā” (krievuОграниченный контингент советских войск в Афганистане). Laika posmā no 1979. gada 25. decembrim līdz 1989. gada 2. februārim Afganistānā dienestu veica 620 000 padomju karavīru, no kuriem PSRS un apvienotajos spēkos bija 525 200 (62 900 virsnieku), papildus robežsardzē un citās Valsts Drošības komitejas  vienībās 90 000 cilvēku, kā arī Iekšlietu ministrijas un milicijas 5000 cilvēku.

Par Afganistānas Demokrātiskās Republikas lūgumiem pēc PSRS militārās palīdzības un sarunām ar Maskavu tolaik publiski nekas nebija zināms. Arī karam sākoties, patiesība par kalnainajā valstī notiekošo tika rūpīgi slēpta.

Pats fakts par karu Afganistānā un kritušajiem padomju puišiem bija noslēpumā tīts līdz pat 1984. gadam. Tur pabijušos PSRS totalitārais režīms uzraudzīja, un viņiem bija aizliegts izpaust jebkādu informāciju par dienesta vietu un tur pieredzēto. Afganistānas vārds neparādījās arī uz kritušo kapa plāksnēm.

 

PSRS izraisītajā bezjēdzīgajā karā Afganistānā pret savu gribu tika iesaistīti  3640 Latvijas obligātā militārā dienesta karavīri. 177 tika ievainoti, 63 gāja bojā, viens vēl joprojām ir bezvēsts pazudušo sarakstā.

 

 

 

Foto no Gunāra Rubļevska, Jāņa Dilāna, Raimonda Upīša, Aigara Lisovska privātajiem albumiem

 

 

 


Atmiņas
Atmiņas
Atmiņas
Atmiņas
Atmiņas
Atmiņas
Atmiņas
Atmiņas
Atmiņas
Atmiņas
Atmiņas
Atmiņas
Atmiņas

Skip to content